Ārzemnieka aizturēšana/alternatīvo līdzekļu piemērošana

Kāda ir Valsts robežsardzes amatpersonas tiesības, aizturot ārzemnieku?

• Aizturēt tikai tos ārzemniekus, kuri ir izdarījuši noziegumus.

• Aizturēt ārzemniekus, kuriem ir tiesības uz patvērumu.

• Aizturēt ārzemniekus, ja uz tiem attiecas izraidīšanas procedūra.

• Aizturēt tikai tos ārzemniekus, kuri ir iegādājušies viltotus ceļošanas dokumentus.

Cik ilgi Valsts robežsardzes amatpersona var aizturēt ārzemnieku bez tiesneša lēmuma?

• Līdz 24 stundām.

• Līdz 72 stundām.

• Līdz 10 diennaktīm.

• Līdz 30 dienām.

Cik ilgs laiks tiek piešķirts ārzemniekam, lai viņš varētu iesniegt pārsūdzību par lēmumu par aizturēšanu?

• 24 stundas.

• 48 stundas.

• 72 stundas.

• 5 darba dienas.

Ja aizturētajam ārzemniekam līdzās ir nepilngadīgais bērns, tad Valsts robežsardzes amatpersona :

• Nekavējoties aiztur aizturēto un bērnu nodod Valsts policijai.

• Nodrošina, lai bērns tiktu novietots ārzemnieku izmitināšanas centrā kopā ar vecākiem.

• Aiztur tikai pašu personu un atbrīvo bērnu.

• Nekavējoties atbrīvo aizturēto ārzemnieku un viņa bērnu.

Ar kādām valsts iestādēm Valsts robežsardzei jāsadarbojas aizturot nepilngadīgo ārzemnieku ?

• Valsts policiju, Bāriņtiesu, konsulāro departamentu

• Bāriņtiesu, Pašvaldības policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

• Konsulāro departamentu, Valsts policiju.

• Valsts robežsardzei nav nepieciešams sadarboties ar citām valsts iestādēm.

Kāds ir maksimālais aizturēšanas termiņš, ko var veikt Valsts robežsardzes amatpersonas?

• 3 mēneši

• 6 mēneši

• 12 mēneši

• 2 mēneši

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, Valsts robežsardzes amatpersona, izlemjot jautājumu par ārzemnieka aizturēšanu, humānu apsvērumu dēļ var piemērot alternatīvus aizturēšanas līdzekļus. Kādi ir šie alternatīvie līdzekļi?

• Ārzemniekam jāatgriežas savā valsti pēc nedēļas.

• Regulāra reģistrēšanās noteiktajā Valsts robežsardzes struktūrvienība vai ceļošanas dokumenta nodošana Valsts robežsardzes amatpersonai.

• Ārzemniekam jāievēro valsts iekšējas pārvietošanas ierobežojumi.

• Aizliegums izbraukt no valsts teritorijas līdz izraidīšanas procesam.

Atgriešanas direktīvas 15. pants paredz, ka ES dalībvalstis var aizturēt un turēt apsardzībā ārzemnieku tikai noteiktos apstākļos. Kādi ir šie apstākļi, kad atgriešanas procedūrā var ietvert aizturēšanu?

• Ja pastāv bēgšanas iespējamība vai ja ārzemnieks izvairās no atgriešanas vai izraidīšanas procesā.

• Ja ārzemnieks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu.

• Ja ārzemnieks pārkāpj uzturēšanas noteikumus.

• Ja ārzemniekam nav pietiekamu līdzekļu, lai atgrieztos sava valstī.

Atgriešanas direktīva paredz, ka ārzemniekiem var piemērot aizturēšanai alternatīvus līdzekļus. Kāda ir direktīvas nostāja attiecibā uz šiem līdzekļiem?

• Atgriešanas direktīva neparedz aizturēšanai alternatīvus līdzekļus.

• Direktīva uzsver nepieciešamību izvērtēt visas iespējas un piemērot "maigākus" ierobežojošos pasākumus, salīdzinot ar fizisku aizturēšanu.

• Direktīva ļauj piemērot fizisku aizturēšanu visas situācijās, ja ārzemnieks ir nelikumīgi uzturējies valstī.

• Direktīva nosaka, ka aizturēšanai alternatīvi līdzekļi jāpiemēro tikai tad, ja ārzemnieks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos, piemēram, Imigrācijas likumā, ir noteikta prasība pēc "humāniem apstākļiem" attiecībā uz aizturēšanai alternatīvo līdzekļu piemērošanu. Kāds ir šī jēdziena skaidrojums Latvijas normatīvajos aktos?

• Imigrācijas likumā ir skaidri noteikts, kas tiek saprasts ar "humāniem apsvērumiem" un ka tie jāpiemēro aizturēšanas gadījumos.

• Imigrācijas likumā ir noteikta prasība pēc "humāniem apstākļiem", bet nav skaidrots, kas tieši tiek saprasts ar "humāniem apsvērumiem".

• Latvijas normatīvajos aktos "humānie apsvērumi" tiek definēti kā paši nosacījumi, kas paredz aizturēšanu tikai ekstremālās situācijās.

• Imigrācijas likumā ir aizliegts piemērot aizturēšanas alternatīvos līdzekļus jebkādos apstākļos.