Inta Baika

Lini ir viengadīgi un daudzgadīgi augi, kurus audzē mērenajās un subtropu joslās. Latvijā galvenie linkopības rajoni ir Latgale un Vidzemes austrumdaļa.

Linu audumi nav piemēroti vasaras apģērbu izgatavošanai.

Kokvilnas šķiedru iegūst no kokvilnas auga. Tas aug tādos pasaules rajonos, kur ir silts un mitrs klimats, Indijā, Vidusāzijā, Āfrikā, Amerikā, Austrālijā.

Kokvilnas šķiedras deg ātri ar dzeltenu liesmu, izdalot degoša papīra smaku; sadeg pilnīgi, veidojot gaiši pelēkus pelnus.

Tekstilpavedienu dabīgā zīda izgatavošanai iegūst no zīdtauriņu kāpuru kokoniem. Zīdtauriņus un zīdkokus, kuru jauno dzinumu lapas izmanto zīdkāpuru barošanai, audzē siltajā un mērenajā joslā – Ķīnā, Vidusāzijā, Aizkaukāzā u.c.

Tekstilrūpniecībā visplašāk izmanto aitu vilnu. Vērtīga ir kamieļu, kazu, trušu vilna.

Tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu nevar noteikt pēc: auduma izskata un sajūtas, to aptaustot,pavediena mehāniskās izturības,degšanas rakstura,pārrauta pavediena galu izskata.

Šķiedras, kuras nevar sadalīt garenvirzienā, tās nesabojājot, sauc par elementāršķiedrām (kokvilna, vilna).

Tekstilšķiedru  higiēniskās īpašības ir higroskopiskums (spēja uzsūkt gaisa mitrumu), gaiscaurlaidība, siltumvadītspēja.