Dzīvnieku elpošanas orgānu daudzveidība

Lielākajai daļai organismu enerģijas iegūšanai no organiskajām vielām ir nepieciešams

• SLĀPEKLIS

• SKĀBEKLIS

• OGĻSKĀBĀ GĀZE

ORGANISMUS, KAS ELPOŠANAI IZMANTO SKĀBEKLI SAUC PAR

• ANAEROBIEM DZĪVNIEKIEM

• AEROBIEM DZĪVNIEKIEM

• JAUKTA TIPA DZĪVNIEKIEM

ANAEROBI DZĪVNIEKI IR TIE, KURI SPĒJ IZTIKT BEZ

• BARĪBAS

• SKĀBEKĻA

• SLĀPEKĻA

AR VISU ĶERMEŅA VIRSMU ELPO

• PUTNIEM UN ZĪDĪTĀJIEM

• abiniekiem un rāpuļiem

• zarndobumaiņiem, sūkļiem un tārpiem

Augstāk attīstītajiem organismiem elopšanai ir nepieciešami speciāli pielāgojum

• sirds, aknas un kuņģis

• trahejas, žaunas, plaušas

• plaušas, nieres un žaunas

Sazarotu caurulīšu sistēma , kura saskaras ar organisma šūnām. Šūnas skābekli saņem difūzijas ceļā. Šo elpošanas orgānu sauc par

• plaušām

• žaunām

• trahejām

Sastāv no īpašām lapiņām, kurās asinis plūst pretēji ūdens plūsmai tajās. Šis pretplūsmas princips palīdz asinīm pievienot skābekli. Šis elpošanas orgāns ir

• plaušas

• žaunas

• trahejas

Tā elpo putni

• plaušas ir vienkārši maisveida izaugumi

• Ieelpas laikā gaiss, kas ir plaušās, nonāk priekšējos gaisa maisos, bet svaigais gaiss caur elpvadu nokļūst plaušās un pakaļējos gaisa maisos. Izelpas laikā gaisa maisi tiek saspiesti un ar skābekli bagātais gaiss no pakaļējiem maisiem ieplūst plaušās, bet no priekšējiem maisiem izplūst ārā.

• elpošanas sistēma sastāv no žaunu lapiņām, kurās asinis plūst pretēji ūdens plūsmai žaunās. Šis pretplūsmas princips palīdz asinīm pievienot skābekli.

Abinieku plaušas ir

• vienkārši maisveida izaugumi, tāpēc tie elpo arī caur ādu.

• sadalītas sīkās gaisa ejās.

• alveolāras, tādēļ viņiem ir vislielākā elpojamā (gāzu maiņas) virsma

Zīdītājiem plaušas ir

• maisveida, ar sīkiem sazarojumiem.

• no īpašām lapiņām, kas palīdz saņemt skābekli no caur plūstošā ūdens.

• alveolāras, tādēļ viņiem ir vislielākā elpojamā (gāzu maiņas) virsma